NJORD zvērināta advokāte Zane Ozola piedalās diskusijā par drošības un politisko situāciju Ziemeļvalstu-Baltijas reģionā.
NJORD zvērināta advokāte Zane Ozola piedalās diskusijā par drošības un politisko situāciju Ziemeļvalstu-Baltijas reģionā. Zemāk ir minētas viņas galvenās atziņas:
Kopš Krievijas invāzijas Ukrainā drošības situācija Baltijas valstu reģionā ir piedzīvojusi dziļas pārmaiņas gan attiecībā uz esošajiem izaicinājumiem, gan arī uz jauniem draudiem. Turklāt visas Baltijas valstis un Ziemeļvalstis tagad ir NATO dalībvalstis. Jaunā situācija pieprasa un vienlaikus arī rada iespēju dziļākai reģionālajai sadarbībai drošības politikas jomā.
1992. gadā tika izveidota Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionālā sadarbība jeb Nordic-Baltic Eight, NB8, kas apvieno piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis ar mērķi apspriest svarīgas reģionālas un starptautiskas tēmas neformālā atmosfērā.
2024. gadā sadarbības koordināciju pārņēma Zviedrija, kuras galvenās darbības prioritātes ir stiprināt ārpolitikas un drošības politikas kooperāciju reģionā, uzturēt reģionālo nelokāmo atbalstu Ukrainai un nodrošināt nepārtrauktu globālo atbalstu Ukrainai.
Šai sakarā Zviedrijas vēstniecība kopā ar Vācijas ārpolitikas institūtu Deutsche Gesellschaft für Auswärtige Politik; DGAP) un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēstniecībām 25.04.2024. organizēja paneļa diskusiju par tēmu “Vecie un jaunie drošības politikas izaicinājumi Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā”, kas norisinājās Berlīnē, Ziemeļvalstu vēstniecību ēkā Felleshus. ZAB NJORD darbojas Ziemeļvalstu un Baltijas tirgū un arī savā veidā veicina sadarbību minēto valstu starpā, tāpēc ir pašsaprotami, ka mūsu kolēģe, zvērināta advokāte/ Rechtsanwältin Zane Ozola, apmeklēja minēto pasākumu.
Diskusiju atklāja Zviedrijas vēstniece Vācijā Veronika Wand-Danielsson, uzsverot, ka šobrīd vairāk kā jebkad ir svarīga sadarbība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā un ka svarīgākā prioritāte ir atbalstīt Ukrainas drošību un suverenitāti, kā arī reģiona drošību.
Diskusiju vadīja Vācijas ārpolitikas institūta pārstāvis Dr. Stefans Meisters, kurš uzsvēra, ka arī Vācija ir Baltijas reģiona valsts, un norādīja, ka karš Ukrainā ir ienesis jaunu realitāti, kurā lielākais drauds Baltijas valstīm ir Krievija.
Diskusijas dalībnieki, no kuriem Latviju pārstāvēja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, norādīja, ka karš Ukrainā ir arī mūsu karš, ka esam tajā iesaistīti un ka uzvara tajā ir mūsu pašu drošības interesēs, tāpēc ir nepieciešams atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos, kā arī paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu. Tika atzīts, ka neapzināmies situācijas steidzamību, tāpēc pārāk lēnā reaģēšana un vilcināšanās ir ļāvusi Krievijai adaptēties apstākļiem.
Gan Latvijas, gan Igaunijas pārstāvji informēja, ka abas valstis plāno pakāpeniski palielināt aizsardzības finansējumu no šobrīd esošajiem 2% līdz 3% no IKP.
Savukārt, Zviedrijas pārstāvis Torbjörn Becker, Stokholmas Ekonomikas pārejas institūta direktors (Stockholm Institute of Transition Economics (SITE)) piedāvāja savu risinājumu Ukrainas kara finansēšanai, proti, izveidot fondu ar Rietumu valstu palīdzību un uzņemties kredītsaistības starptautiskajā tirgū, procentu maksājumus sedzot no peļņas, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem 3 miljardu eiro apmērā. Tādējādi būtu iespējams iegūt līdzekļus 100 miljardu eiro apmērā, un Ukraina iegūtu stabilitāti izdevumu plānošanā.
