Latvijas pilsonība pēc izcelsmes
Latvija vienmēr ir bijusi diezgan pievilcīga valsts ārzemniekiem, kuri vēlas iegūt vai uzturēšanās atļauju vai Latvijas pilsonību pēc izcelsmes. Tas saistīts ar zemākām izmaksām pilsonības un uzturēšanās atļaujas iegūšanai nekā citās valstīs, skaidru procesu un minimālajām prasībām uzturēšanās laikam valstī, lai saglabātu uzturēšanās atļauju (3 darba dienas).
Pēdējā laikā arvien vairāk klientu vēršas pie mums ar jautājumiem, kā iegūt Latvijas pilsonību pēc izcelsmes.
Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem Latvijas pilsonību pēc izcelsmes var iegūt persona, kura 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis, kā arī šādas personas pēcnācējs.
Turklāt, ja persona, kura 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsonis, vai šādas personas pēcnācējs iesniedz apliecinājumu, ka laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam tā izceļojusi no Latvijas, glābdamās no Vācijas vai PSRS okupācijas režīma (piemēram, emigrējusi no Padomju Savienības), vai tika deportēta un šo iemeslu dēļ nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi līdz 1990. gada 4. maijam, tad šai personai un tās pēcnācējiem saglabājas tiesības iegūt Latvijas pilsonību pēc izcelsmes, saglabājot līdzšinējo pilsonību.
Pieprasīt Latvijas pilsonību pēc izcelsmes var arī tad, ja viens no priekštečiem pēc tautības bijis latvietis (bet šajā gadījumā latviešu valodas eksāmens jānokārto A2 līmenī - nākamais līmenis pēc pamata līmeņa A1) vai uzturēšanās atļauju uz 5 gadiem (šajā gadījumā nav jākārto latviešu valodas eksāmens).
Personām, kurām nav priekšteču, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, vai kurām nav latviešu priekšteču, ir iespējams saņemt uzturēšanās atļauju, un proti:
1. Pamatojoties uz nodarbinātību (ar minimālo bruto algu vismaz 1537 eiro).
2. Pamatojoties uz jaunuzņēmuma (startup) dibināšanu.
Startup uzņēmums ir uzņēmums ar augstu izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrāde, ražošana vai attīstība. Inovatīvs produkts ir prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto vērtību, tai skaitā tehnoloģisko vērtību, kas nodrošina jaunas preces vai pakalpojuma attīstību vai esošas preces vai pakalpojuma būtisku uzlabošanu.
3. Pamatojoties uz uzņēmuma dibināšanu.
4. Uzturēšanās atļauja, iegādājoties nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma vērtība nedrīkst būt mazāka par 250 000 eiro).
5. Uzturēšanās atļauja pensionāriem
Latvija piedāvā uzturēšanās atļauju uz 5 gadiem personām, kas sasniegušas Latvijas Republikā noteikto pensionēšanās vecumu (šobrīd 64 gadi un 9 mēneši), ir no valstīm, kuru pilsoņi var ieceļot Latvijā bez vīzām (piemēram, ASV, Izraēla, Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Ukraina, Gruzija, Moldova un vairāk nekā 50 valstis, neskaitot ES) un ja viņiem ir pietiekami iztikas līdzekļi. “Pietiekami līdzekļi” šajā gadījumā nozīmē vidējo pensiju par iepriekšējo gadu (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) divkāršā apmērā. Vidējā Latvijas pensija 2023. gadā bija 513,72 eiro, tātad pensija par Latvijas uzturēšanās atļauju nedrīkst būt mazāka par 1027,44 eiro mēnesī.
Finanšu līdzekļu pietiekamību šajā gadījumā apliecina dokumenti par ārzemnieka saņemtās pensijas apmēru. Ja ārzemnieks saņem pensijas no dažādām valstīm, tās summējas.
Uzturēšanās atļauju uz tādu pašu laiku kā galvenais pieteicējs visos gadījumos var saņemt ārzemnieka laulātais, nepilngadīgie bērni (arī aizbildnībā esošie bērni) un aizgādnībā esošās personas.
Ja jums ir jautājumi vai nepieciešama papildu konsultācija par Latvijas pilsonības iegūšanu pēc izcelsmes, lūdzu, sazinieties ar NJORD Law Firm Rīgas biroja partneri - zvērinātu advokātu Dmitriju Nikolaenko (+371 67 313 315, dn@njordlaw.lv).
